|
|
|
|
|
|
|
| | Dienaszagļa balāde | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šogad rudens vecis atkal kļuvis līkāks,
Starp skropstām dimanti jau pelēcīgi blāvi.
Aiz horizonta dienaszagļa dienas
Svin bojāiešanu un dīki gurkst par nāvi.
Ko mānīt sevi? Viņš apmānīts jau simtkārt –
Zied šķietams kalnu baltums dvēselē kā leiputrija...
Vien paciesties, vien paklusēt vēl mirkli –
Pie kapa murmulēs: „Cik svēts šis dzejnieks bija...”
Ķērc kraukļu meitenes un gotiski šeit ganās,
Un zeltenes ar īstumu kā sievas tirgū diņģē,
Bet klusums mēmās dienaszagļa lūpās
Par vientulību mūžīgu sen ziņģē...
Cik izturīgs? Ne tērauda ne citu bruņu –
Ir tikai kusla, nevarīga miesa,
Ko aiztetovēts kliedziens sauc pie tiesas,
Kur vilku neatšķirt no zvērināta suņa... (04.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1238
Kopā:6126625
|
|
|
|