|
|
|
|
|
|
|
| | Mirga | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāk brīdis jauns, un seno laiku mirga
Kā avotvēna spēka vārdos plūst.
Jāj rīta vējš uz violeta zirga,
Uz akmens zirga tā, kam nesalūst.
Kļūst mazliet bail, kad ēna stiepjas gara –
Daudz kāju krustiem pāri viņai slāj.
Trūd dzīvība, zūd avotvēnas vara,
Kad ēnu kautuvē to jāatstāj.
Nu klusums, tumsa, izmisums šeit mājo,
Bet viss vēl zaļš, vēl krūtīs ļoti zaļš -
Tur stiprajam gūt virsroku pār vājo
Un seno mirgu gaidīt atpakaļ.
Rauj maskas, bērnu raudas dzirdot notīs!
Kā kamols silts tu aukstā pasaulē.
Lai, dzēšot nāves zīmes, sirdī notrīs:
„Man aizlidot, kaut saknes dzītas te.” (12.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1239
Kopā:6126626
|
|
|
|