|
|
|
|
|
|
|
| | Karš bez ienaidnieka | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reizēm kaut kas mūsu galvās,
It kā aizplūst prom no viļņa.
Un tu gatavs mesties kaujās,
Nezinot par ko šī cīņa.
Pārāk smagi zaudēt karā,
Kuru pats reiz esi sācis.
Atliek palikt spīta varā,
Kas kā risinājums nācis.
Savās domās lēni vāries,
Neziņā, ko iesākt tālāk.
Netici, ka tas reiz pāries
Un viss nokārtosies vēlāk.
Piedošanai tilti grauti.
Nocietinies biezos mūros,
Bet aiz viņiem klusi raudi,
Rudens apskāvienos drūmos.
Nesaproti vairs ko vēlies,
Kāds bij' iemesls šim karam.
Varbūt karš no niekiem cēlies?
Varbūt visu labot varam?
Bet ja nē, tad zināt noder,
Vērts nav mocīties mums abiem.
Laiks ir tas, kas mums vēl pieder.
Neizniekosim to kariem. (25.09.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|