|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manas krelles | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es krelles savēru no lietus lāsēm siltām.
Kaut kur uz austrumiem no Dzintarjūras krasta.
Kaut kur starp vakaru un rīta zvaigznēm spilgtām.
Un rotas mirdzēja ar spozmi neparastu.
No mēness dzīpariem bij' savērptas tām auklas,
Kas lāsēm starot ļāva varavīksnes krāsās.
Mans prieks un bēdas tajās kopā jaucas
Un mazliet sāpes, kuras gadu gadiem krātas.
Šīs krelles dāvāšu, kā gaismu es ik vienam,
Ar kuru satikties man turpmāk dzīvē nāksies.
Lai arī naktīs viņiem būtu gaišs, kā dienā,
Lai sirdīs negaiss norimst, vēl pat neiesācies.
(26.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
