 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Karš bez ienaidnieka |
| Reizēm kaut kas mūsu galvās, It kā aizplūst prom no viļņa. Un tu gatavs mesties kaujās, Nezinot par ko šī cīņa. Pārāk smagi zaudēt karā, Kuru pats reiz esi sācis. Atliek palikt spīta varā, Kas kā risinājums nācis. Savās domās lēni vāries, Neziņā, ko iesākt tālāk. Netici, ka tas reiz pāries Un viss nokārtosies vēlāk. Piedošanai tilti grauti. Nocietinies biezos mūros, Bet aiz viņiem klusi raudi, Rudens apskāvienos drūmos. Nesaproti vairs ko vēlies, Kāds bij' iemesls šim karam. Varbūt karš no niekiem cēlies? Varbūt visu labot varam? Bet ja nē, tad zināt noder, Vērts nav mocīties mums abiem. Laiks ir tas, kas mums vēl pieder. Neizniekosim to kariem. |
| (25.09.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |