|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pēc | | Ievietojis: Closing_Time |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu manā sirdī
Sāpēji,
Vēl ilgi,
Pēc,
Kad aizgāji.
Tā man Tu arī neteici,
Kāpēc Tu gāji pēc.
Bet es to sāpi sāpēju,
Līdz gāja laiks,
Un slāpēja,
Gan to, kāpēc,
Gan pašu, pēc
Un nu,
Kad sāpe rimusi,
Man jauna sirds
Šķiet dzimusi,
Varbūt tāpēc,
Lai arī man reiz būtu
Tas,
Pēc kā Tu gāji,
Tas pats, tas nezināmais,
Pēc.
(13.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2162
Kopā:7136487
|
| |
| |
|
Autori
