Tu manā sirdī
Sāpēji,
Vēl ilgi,
Pēc,
Kad aizgāji.
Tā man Tu arī neteici,
Kāpēc Tu gāji pēc.
Bet es to sāpi sāpēju,
Līdz gāja laiks,
Un slāpēja,
Gan to, kāpēc,
Gan pašu, pēc
Un nu,
Kad sāpe rimusi,
Man jauna sirds
Šķiet dzimusi,
Varbūt tāpēc,
Lai arī man reiz būtu
Tas,
Pēc kā Tu gāji,
Tas pats, tas nezināmais,
Pēc. |