|
|
|
|
|
|
|
| | Kāpnes | Autors - Mortijs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es skatos tumši pelēkās debesīs.
Šis stāsts ir garš, un nepieder tas man
Kā Greenday dziesmā `21 guns` -
Neviens jau nezina, kā smaidi skan..
Un man atkal nav iedvesmas;
Ir lietus aiz logiem un šķautņainas sirdis.
Kad noskalots rīts un domas pielietas,
Es nezinu vairs, vai jūsu vārdus vēl dzirdu.
Tā mana nenoteiktā pasaule;
Tās manas rokas, acis, domas..
Tev neizdosies vārdus manus nokaulēt,
Tev dārgas būs vien egoista lomas.
Es esmu vairāk būtība, ne apveids,
Un tu man netici, bet man vienalga.
Tam visam nav ne sajēgas, ne algas,
Un caur dzīslām karstums rit - tās as`ras valgas.
Jūsu sajūtas uzrakstīt, vārdus ieraudzīt..
Ir vienalga patīk man tas vai nepatīk.
Es krītu, jo jūtu, kā pretvējā cīnos;
Es cienu tās frāzes, kas neapnīk,
Un maksāju smaidos, kas dzīvos.
Saltas rokas, ātri teksti, stāvas kāpnes;
Tu pasmiesies, bet man tas sāpēs.... (15.11.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1196
Kopā:6140523
|
|
|
|