|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie spoguļa | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Spogulī acis tik zināmi tuvās
Un reizē tik svešādās raugās.
Tās nerimstas izstarot jaunību manu
Un sapņot par dvēseles draugu.
Drīz grumbas klās vaigu, drīz mati kļūs sirmi,
Kaut lūpas vēl murminās dzeju,
Bet spogulī acis joprojām nirs dziļi,
Caur kurām Dievs čukstēs, lai eju...
"Kā pamest šo skatienu?" vaicāšu viņam.
Tas pilns ir ar jaunības dvesmu!
Dod kavēties tajā ik dienu, ik nakti
Un nezināt mūžam, kas esmu...
Lai smarža šī tuvā un svešādā apņem
Kā vīraks, kā mežrožu glāsti.
Vai visa pasaule ieslēgta manī?
Ak, spogulīt, spogulīt, stāsti!
(14.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
