|
|
|
|
|
|
|
| | Pie spoguļa | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spogulī acis tik zināmi tuvās
Un reizē tik svešādās raugās.
Tās nerimstas izstarot jaunību manu
Un sapņot par dvēseles draugu.
Drīz grumbas klās vaigu, drīz mati kļūs sirmi,
Kaut lūpas vēl murminās dzeju,
Bet spogulī acis joprojām nirs dziļi,
Caur kurām Dievs čukstēs, lai eju...
"Kā pamest šo skatienu?" vaicāšu viņam.
Tas pilns ir ar jaunības dvesmu!
Dod kavēties tajā ik dienu, ik nakti
Un nezināt mūžam, kas esmu...
Lai smarža šī tuvā un svešādā apņem
Kā vīraks, kā mežrožu glāsti.
Vai visa pasaule ieslēgta manī?
Ak, spogulīt, spogulīt, stāsti! (14.11.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|