 (www.feini.lv) |
| Mortijs : Kāpnes |
| Es skatos tumši pelēkās debesīs. Šis stāsts ir garš, un nepieder tas man Kā Greenday dziesmā `21 guns` - Neviens jau nezina, kā smaidi skan.. Un man atkal nav iedvesmas; Ir lietus aiz logiem un šķautņainas sirdis. Kad noskalots rīts un domas pielietas, Es nezinu vairs, vai jūsu vārdus vēl dzirdu. Tā mana nenoteiktā pasaule; Tās manas rokas, acis, domas.. Tev neizdosies vārdus manus nokaulēt, Tev dārgas būs vien egoista lomas. Es esmu vairāk būtība, ne apveids, Un tu man netici, bet man vienalga. Tam visam nav ne sajēgas, ne algas, Un caur dzīslām karstums rit - tās as`ras valgas. Jūsu sajūtas uzrakstīt, vārdus ieraudzīt.. Ir vienalga patīk man tas vai nepatīk. Es krītu, jo jūtu, kā pretvējā cīnos; Es cienu tās frāzes, kas neapnīk, Un maksāju smaidos, kas dzīvos. Saltas rokas, ātri teksti, stāvas kāpnes; Tu pasmiesies, bet man tas sāpēs.... |
| (15.11.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |