|
|
|
|
|
|
|
| | Cenšos.. | Autors - Kaiva Anna
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lietus saviem atņirgtiem zobiem
Saplēsīs gaistošo vēju druskās..
To vēju, kas man pirkstus, apvijot raizēm,
Sildīs savās skumjās rokās..
Un gāzīs to koku, ko stādījām mēs,
To gāzīs tā straume ar asarām,
Kas sajukušas metīsies lietum līdz,
Nenoticējušas pasakām..
Bet man ir vaļā logs,
Kurā skaitu tās zvaigznes, ko mīlam..
Un cenšos noticēt,
Ka esam radīti viens otram.. (27.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1328
Kopā:6142099
|
|
|
|