|
|
|
|
|
|
|
| | Drūmās ielās mūsu skumjas | Autors - kaiminjiene
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ielu bruģis un veco ēku sienas
Uzsūc manu vientulību un skumjas.
Drūmas kļūst ielas, pa kurām es eju,
Un visur esi tu, mans mīļais, ar svešinieka seju.
Varbūt tu kādreiz arī pa šīm ielām iesi
Ar meiteni pie rokas un gardi smiesi.
Bet varbūt tu būsi viens un sajutīsi skumjas -
Manas skumjas no ielām un ēku sienām.
Varbūt tās jau būs tavas...
Tavas skumjas, kas ar manām satiksies.
Drūmās ielās mūsu skumjas...
Tās par mums tikai pasmiesies. (28.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|