|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzive, māksla un rozes | | Ievietojis: Absinta |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Izbirt cauri sev pašam ir māksla
Pazīt soļus aiz durvīm un zināt,
Kā elpo eņģelis uz pleca.
Aiziesim kopā - pa to ceļu, kura uz zemes
Nemaz nav.
Mīlēsim zvaigznes, kuras kā jaunavas
Savu maigo kailumu dāvā debesīm.
Zīmēsim rozes, un līdz ar to smaržu
Lidosim kā putni pret vēju, pret salu
Kad līst.
Ir skumji, bet asaras izslāps pēc
Laimes smalkā tikšķa.
Un kad mirklis būs pagājis,
Pieminēt to ar starojošu smaidu
Un saglabāt kā saglabā rozes -
Tās sakaltē un patur grāmatā
Kur to bālošais sārtums smagi
Plūst cauri simtiem melnbaltu lappušu
Līdz atkal nonāk smiltīs kur viss sācies...
Izbirt cauri sev pašam ir māksla
Pazīt soļus aiz durvīm un zināt
Kā elpo eņģelis uz pleca.
(05.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
