 (www.feini.lv) |
| Absinta : Dzive, māksla un rozes |
| Izbirt cauri sev pašam ir māksla Pazīt soļus aiz durvīm un zināt, Kā elpo eņģelis uz pleca. Aiziesim kopā - pa to ceļu, kura uz zemes Nemaz nav. Mīlēsim zvaigznes, kuras kā jaunavas Savu maigo kailumu dāvā debesīm. Zīmēsim rozes, un līdz ar to smaržu Lidosim kā putni pret vēju, pret salu Kad līst. Ir skumji, bet asaras izslāps pēc Laimes smalkā tikšķa. Un kad mirklis būs pagājis, Pieminēt to ar starojošu smaidu Un saglabāt kā saglabā rozes - Tās sakaltē un patur grāmatā Kur to bālošais sārtums smagi Plūst cauri simtiem melnbaltu lappušu Līdz atkal nonāk smiltīs kur viss sācies... Izbirt cauri sev pašam ir māksla Pazīt soļus aiz durvīm un zināt Kā elpo eņģelis uz pleca. |
| (05.08.2008) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |