|
|
|
|
|
|
|
| | Par spīti | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uzplaukusi sirds mākoņos,
caur asarām
un sveces liesmu.
Mēness rotaļas ar zvaigznēm,
kā nepaklausīgiem bērniņiem.
Mans dzīves ceļš,
izprasti neizprastais.
Uz kādas daudzstāvenes jumta
sakurts ugunskurs,
pasaules siltumam,
grēku nožēlai,
Tev.
Strautu čalas,
taifūna šķietamais maigums,
mūsu impērijas pašiznīcināšana,
mans dzīves ceļš mīdīts
ar Tavām basajām pēdām.
Tik mūžu paliekošas krāsmatas.
Bet par spīti visam-,
kaut nespēcīga vēl,
caur asarām
un sveces liesmu,
uzplaukst
sirds mākoņos! (25.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1140
Kopā:6125062
|
|
|
|