|
|
|
|
|
|
|
| | Pa pupu | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā pasakā-
Iestādu pupu un leju.
Lai nenoplēš vēji,
Pie mietiņa sienu...
Pa pazarēm augšup
Uz debesīm kāpju...
Jo augstāk tieku,
Jo vairāk slāpstu.
No ziediem veldzējos
Tālākam ceļam.
Kas pateiks -cik tālu
Līdz mākoņiem ejams?
Kaut dedzina saule,
Vējš gaudo sejā.
Skats tiecas augšup,
Zinu, kas lejā.
Pa pupas lapām,
Man kājas paslīd...
Ja neturēšos,
Būšu, kur sāku.
Ja nokritīšu,
No jauna kāpšu,
Es nevaru nekāpt,
Pēc debesīm slāpšu. (26.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1128
Kopā:6135172
|
|
|
|