|
|
|
|
|
|
|
| | Vasara | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tik tikko skaroties, uz pašiem pirkstu galiem,
Un rudzu puķēm izrotātām cirtām,
Slīd vasara kā meitene pār laukiem,
Un ziedēt liek gan ceļmalām, gan gravām.
Ar lūpām aizdedz liesmas magonītēm,
Ar riekšām kaisa zelta gundegziedus,
Pin vainagus no ziediem meitenītēm
Un arī man-kā zieds nu bitēm liekos.
Vējš, spēlēdamies, taurenīšus dzenā,
Tiem, spārniem skaroties, liek griezties riņķa dejā,
Te, uznesot līdz mākoņiem, dzen lejā,
Trauc vasara kā tauriņš, neparasta. (25.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|