|
|
|
|
|
|
|
| | Par tiltiem | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Krastus saved tilti,
Cerot ,ka savestie nebūs vilti.
Savesto sapņi, kā milti,
Savos sapņos tiem mūžīgi silti.
Bet vēl no tiltiem mēdz cilvēki lekt,
Lai kopā ar straumi no mums visiem tekt.
Un tad tilti raud,
Jo savest nav nācies ir sanācis cilvēka sapņus graut.
Un laika mērītājs -apburtais aplis,
Ir nāvējošs, nestādināms, cilvēka ceplis.
Nu, ko stāvi un klusībā raudi,
Ej! Vēl citi tilti, to sapņus ej baudi. (05.04.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|