|
|
|
|
|
|
|
| | Sāku slāpt | | Komentāri (24) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav man ko aiz sevis nest,
Lai nebūtu , ko citiem dot.
Un ne jau tāpēc, ka žēl,
Bet tāpēc, ka nemāku samelot
Mani draugi ir tikai vārdi,
Tie neņem no manis neko.
Un uzvilkta man maska,
Še paņem uzlaiko.
Un jā, starp citu,
Es sāku slāpt.
Un ne pēc tiem kas skaisti runā,
Bet tiem, kas nemāk mani krāpt.
Un vēl es šodien gribu zināt,
Lai gūtu laimi, kam jāmaksā?
Bet, lūdzu, tā, lai nav kā vienmēr,
Lieki kādam jāpārmaksā.
Un šodien savā sapnī,
Es atkal gribu pirmo sniegu.
Lai redzēt cilvēkos, kas paiet garām,
Īstu ne grama neviltotu prieku. (26.03.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|