|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Āksts | Autors - Linards
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es tač' esmu tikai āksts,
Apsmiets, ietērpts, verdzināts.
Sabiedrības ideāls.
Smalki joki - luksuss dārgs.
Bet, kad jokus malā lieku,
Taisnību tad nesu priekšā.
Smejas tie par katru nieku,
Smejas, lai gan skumji iekšā.
Āksts vairs nevar izteikties,
Atkal tas ir tikai joks.
Sabiedrība pasmiesies.
Tāds ir āksta dzīves slogs.
Tas, kas nerēc, tas ir stulbs,
Nesaprot tas smieklus glaunos.
Jāsmejas, cik uzskats truls,
Šajos masu-cilvēk' klaunos.
Re, kāds vienkāršs paradoks!
Lielie ņirdzēji ir klauni,
Āksts ir karalis jeb boss.
Tagad smejas āksts! Un ļauni!
Smejieties, kad krītat ceļos!
Smejieties, kad lūdzat Dievu!
Smejieties, kad galvas cētru,
Smejoties jūs dubļos triekšu!
...Ziemas vai vasaras,
Smiekli un asaras,
Tomēr par daudz,
Ākstam ir ļauts!
(17.08.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1814
Kopā:7562516
|
| |
| |
|
Autori
