|
|
|
|
|
|
|
| | Āksts | Autors - Linards
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es tač' esmu tikai āksts,
Apsmiets, ietērpts, verdzināts.
Sabiedrības ideāls.
Smalki joki - luksuss dārgs.
Bet, kad jokus malā lieku,
Taisnību tad nesu priekšā.
Smejas tie par katru nieku,
Smejas, lai gan skumji iekšā.
Āksts vairs nevar izteikties,
Atkal tas ir tikai joks.
Sabiedrība pasmiesies.
Tāds ir āksta dzīves slogs.
Tas, kas nerēc, tas ir stulbs,
Nesaprot tas smieklus glaunos.
Jāsmejas, cik uzskats truls,
Šajos masu-cilvēk' klaunos.
Re, kāds vienkāršs paradoks!
Lielie ņirdzēji ir klauni,
Āksts ir karalis jeb boss.
Tagad smejas āksts! Un ļauni!
Smejieties, kad krītat ceļos!
Smejieties, kad lūdzat Dievu!
Smejieties, kad galvas cētru,
Smejoties jūs dubļos triekšu!
...Ziemas vai vasaras,
Smiekli un asaras,
Tomēr par daudz,
Ākstam ir ļauts! (17.08.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1303
Kopā:6119375
|
|
|
|