 (www.feini.lv) |
| Linards : Āksts |
| Es tač' esmu tikai āksts, Apsmiets, ietērpts, verdzināts. Sabiedrības ideāls. Smalki joki - luksuss dārgs. Bet, kad jokus malā lieku, Taisnību tad nesu priekšā. Smejas tie par katru nieku, Smejas, lai gan skumji iekšā. Āksts vairs nevar izteikties, Atkal tas ir tikai joks. Sabiedrība pasmiesies. Tāds ir āksta dzīves slogs. Tas, kas nerēc, tas ir stulbs, Nesaprot tas smieklus glaunos. Jāsmejas, cik uzskats truls, Šajos masu-cilvēk' klaunos. Re, kāds vienkāršs paradoks! Lielie ņirdzēji ir klauni, Āksts ir karalis jeb boss. Tagad smejas āksts! Un ļauni! Smejieties, kad krītat ceļos! Smejieties, kad lūdzat Dievu! Smejieties, kad galvas cētru, Smejoties jūs dubļos triekšu! ...Ziemas vai vasaras, Smiekli un asaras, Tomēr par daudz, Ākstam ir ļauts! |
| (17.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |