|
|
 |
|
|
|
|
| | Man dzīves ceļā dziļa plaisa | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man dzīves ceļā dziļa plaisa
Tur slēpjas tumsība baisa.
Un kamēr ceļu šķētso tā,
Man nebūs dzīvot laimībā!
To neaizbērt ar smilšu kalniem
Un arī ne ar tukšiem vārdiem.
Tai vajag smilšu graudu vienu vien,
Kas mūžību ar acumirkli kopā sien.
Bet neaizsniedzams kalna gala,
Tas atrodams tik otrā pasauls malā.
Tepat man blakus tomēr tas
Bet nedzird tas izmisuma dziesmas.
Šī plaisa vēl man sirdī jauna,
Bet jau tā mana iznīcība lēna.
To vilšanās dziļa vaļā plēsa,
Un manim tikai ciešanas nesa.
Tā pārmaina un pārvērš uz mūžiem
Tā attālina mani no pasaulīgiem priekiem.
Tai izmisīgi pāri tiecos es tikt,
Bet daļai no manīm būs šai pusē palikt.
Šī svētā niekošanās liecinieks būs,
Kad tumsība virsroku pār manīm gūs.
Tā vēstī par dzīvi, par jūtām un sirdi,
Tu, cilvēk, vai tu mani dzirdi?
Kas dzejas vārdos sapinies,
Tas mūžībai ir pārdevies.
Un dzīve tikai laika mirklis,
Un cilvēks tajā - niecīgs knislis.
Kad prieka liesma apdzisusi,
Un skumjas apēd dvēseli klusi
Cilvēks sabrūk zem vientulības sloga,
Tik mēness spīd aiz aizsvīduša loga...
25.10.2004 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|