|
|
|
|
|
|
|
| | Pasaules puteņos sagriežas laiks | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pasaules puteņos sagriežas laiks,
Drūmām domām jau nomākts mans vaigs.
Mana dzīve tikai zibsnis īs,
Kas no debesīm kā zvaigžņu lietus līs.
Es vēlos palikt nepamanāms,
Pavisam mierīgs un rāms.
Līdz celšos es lai celtu
Pasaules acīs savu gara zeltu.
Nav ļaunāka nekā, kā tukša dzīve,
Kur tevi sagrauž sabiedrības rīve.
Es turos tam pretīm lai būtu es pats,
Kā Pērs Gints, nē, es nēsmu tomēr tik traks.
Es viens nu esmu pasaulē šajā,
Viens pats savā vientulībā.
No viņsaules mani šķir tikai mirklis,
Īss, kā šāviena zibsnis...
01.11.2004 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|