 (www.feini.lv) |
| Silent Dragon jeb Jānis : Man dzīves ceļā dziļa plaisa |
| Man dzīves ceļā dziļa plaisa Tur slēpjas tumsība baisa. Un kamēr ceļu šķētso tā, Man nebūs dzīvot laimībā! To neaizbērt ar smilšu kalniem Un arī ne ar tukšiem vārdiem. Tai vajag smilšu graudu vienu vien, Kas mūžību ar acumirkli kopā sien. Bet neaizsniedzams kalna gala, Tas atrodams tik otrā pasauls malā. Tepat man blakus tomēr tas Bet nedzird tas izmisuma dziesmas. Šī plaisa vēl man sirdī jauna, Bet jau tā mana iznīcība lēna. To vilšanās dziļa vaļā plēsa, Un manim tikai ciešanas nesa. Tā pārmaina un pārvērš uz mūžiem Tā attālina mani no pasaulīgiem priekiem. Tai izmisīgi pāri tiecos es tikt, Bet daļai no manīm būs šai pusē palikt. Šī svētā niekošanās liecinieks būs, Kad tumsība virsroku pār manīm gūs. Tā vēstī par dzīvi, par jūtām un sirdi, Tu, cilvēk, vai tu mani dzirdi? Kas dzejas vārdos sapinies, Tas mūžībai ir pārdevies. Un dzīve tikai laika mirklis, Un cilvēks tajā - niecīgs knislis. Kad prieka liesma apdzisusi, Un skumjas apēd dvēseli klusi Cilvēks sabrūk zem vientulības sloga, Tik mēness spīd aiz aizsvīduša loga... 25.10.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |