|
|
|
|
|
|
|
| | Neprāts tavs un mans | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu pat to nenojaut, kā mīlu es pastaigāties pa peļķēm,
Tas laikam izklausās komiski.
Un tici- mani sapņi ir visai kosmiski.
Es vēlos kā lietus atvēsināt tavu prātu
Un kaut reizi savā mūžā izjust to līdz sātam.
Kaut reizi izdzīvot līdz ārprātam.
Kaut brīdi sajust kaut ko, kas aptumšotu manu sapratni un liktu justies savādāk.
Es lēkāju pa peļķēm, līdz netīras kā dubļains sniegs kļūst manas baltās zeķes.
Sekas?
Seku nav, ir tikai nošmulētas zeķes un smaids līdz ausīm.
Es ticu tev, tu man atļausi
Būt trakai. (08.03.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|