 (www.feini.lv) |
| The Everlasting : Neprāts tavs un mans |
| Tu pat to nenojaut, kā mīlu es pastaigāties pa peļķēm, Tas laikam izklausās komiski. Un tici- mani sapņi ir visai kosmiski. Es vēlos kā lietus atvēsināt tavu prātu Un kaut reizi savā mūžā izjust to līdz sātam. Kaut reizi izdzīvot līdz ārprātam. Kaut brīdi sajust kaut ko, kas aptumšotu manu sapratni un liktu justies savādāk. Es lēkāju pa peļķēm, līdz netīras kā dubļains sniegs kļūst manas baltās zeķes. Sekas? Seku nav, ir tikai nošmulētas zeķes un smaids līdz ausīm. Es ticu tev, tu man atļausi Būt trakai. |
| (08.03.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |