|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīves mokas | Autors - Zetiņas domugraudi
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kas gan dzīvei ļauj mūs mocīt,
Ja ne ļaudis, paši, mēs?
Paši lūdzam lauzt un locīt
Mūsu kaulus, smadzenes.
Tā kā slavens mikroķirurgs
Uzvelk baltus cimdus tā
Un zem saules zvaigžņu maskas
Rok jau kapu klusībā.
Stulbi smaidot, rokām mājot,
Kājām dipot, sirdij drebot.
Paciešam šīs dzīves mokas,
Paši nemaz nenojaušot,
Nezinot, ka kādu dienu
Noraus dzīve zvaigžņu masku
Un zem viņas atklāsies
Īstais viņas vaigs ar rētām
Un ar strutojošām vātīm.
Kas gan dzīvei rētas cirta,
Grumbas vilka, ja ne mēs?
Paši savā vientiesībā
Rokam savas kapenes.
17.03.2004 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1360
Kopā:6130837
|
|
|
|