|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tā nomira rakstnieks | Autors - Zetiņas domugraudi
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš paņēma lapu un zīmēja vārdus.
Spēcīgus, stiprus kā pērkona dārdus.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Viņš paņēma lapu un nolika priekšā,
Bet vairs nebij’ vārdu dvēselē iekšā.
Tad lavīna dubļu gāzās no spalvas
Kroplīgas domas sīca ap galvu
Viņš piesmēja papīru - apkaunoja,
Rakstīja visu, ko sagudroja.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Bet rakstnieks bij’ miris,
Tik cilvēks bij’ dzīvs
Un tā pirmais vārds –
Gan salkans, gan sīvs.
19.03.2004 (18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1662
Kopā:7028780
|
| |
| |
|