|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tā nomira rakstnieks | Autors - Zetiņas domugraudi
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš paņēma lapu un zīmēja vārdus.
Spēcīgus, stiprus kā pērkona dārdus.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Viņš paņēma lapu un nolika priekšā,
Bet vairs nebij’ vārdu dvēselē iekšā.
Tad lavīna dubļu gāzās no spalvas
Kroplīgas domas sīca ap galvu
Viņš piesmēja papīru - apkaunoja,
Rakstīja visu, ko sagudroja.
Tie viņu citēja, slavēja, pēla.
Cits nogrimt ļāva, cits augšāmcēla.
Bet rakstnieks bij’ miris,
Tik cilvēks bij’ dzīvs
Un tā pirmais vārds –
Gan salkans, gan sīvs.
19.03.2004
(18.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1082
Kopā:6126469
|
| |
| |
|
Autori
