|
|
|
|
|
|
|
| |
Lūgums Ziemā | Autors - Dace Ločmele
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tikai neaizej no manis,
Vismaz ne tagad, kamēr ārā snieg.
Kaut pavasari sagaidīsim kopā,
Un skūpstīsimies, kamēr saule riet.
Vēl man bez tevis tukšas liekas dienas.
Caur sirdi dīvains smagums krīt,
Vēl šoziem nepalikšu viena,
Vēl šoziem man bez tevis neiztikt.
Varbūt jau pavasarī citas domas vērsies
Un citi ļaudis tevi sveicinās,
Tik mana sirds pie tavas tversies,
Un tavu mīlestību dzers.
Bet rudenī, kad pīlādžos degs liesmas,
Sirms laika vecis pieklauvēs pie rūts,
Es nomiršu, lai piedzimtu no jauna,
Bet tā jau cita dzīve būs.
03.03.2003 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1795
Kopā:6119867
|
|
|
|