|
|
|
|
|
|
|
| |
Es gribu iemīlēties ļoti | Autors - Dace Ločmele
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es gribu iemīlēties ļoti,
Nu tā, no sirds, pa īstam, neviltoti.
Un man vienalga, ko teiks citi,
Es gribu iemīlēties dikti.
Es gribu lidot sapņu tālumā,
Es gribu pamosties pie sava mīļotā.
Es gribu tikai mīlestību īstu.
Ne ikdienu, ko katru mirkli nīstu.
Nu, nosodiet, ja gribat manu spītu,
Bet es vienalga esmu tikai prauls un spīdu,
Bez sava mērķa, pat bez savas guns,
Un man pat vairāk nav savs mīlas ugunskurs.
Es tikai gribu iemīlēties ļoti,
Tā patiesi, tā īsti, neviltoti,
Bet man liek ravēt zemenes un lasīt gurķus,
Lai iet pa gaisu! Citur meklē muļķus!
Es gribu iemīlēties ļoti,
Tā patiesi, tā īsti, neviltoti...........
22.09.2003 (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|