|
|
|
|
|
|
|
| | Par taureņu radītām sāpēm... | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu mani iedvesmo, kaut krāp.
Es nezinu, vai taureņi prot melot,
Bet, kad tie smejas, dvēsele man sāp.
Tu aizej, labunakti nenovēlot.
Krīt vienaldzīgi sniega pārslas.
Un mani apskauj Tavi spārni,
Vairs nemānies, vairs nenoklusē!
Man nenodari varāk pāri! (18.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1243
Kopā:6135287
|
|
|
|