X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | Dace Ločmele | Neklasificēta jaunrade |
Mana pēdējā vēstule Tev
  
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Ir ideāls vakars, lai uzrakstītu Tev vēstuli. Ir pietiekami visa kā sakrājies, sagāzies, lai es atkal varētu bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem nodoties vecu atmiņu pārcilāšanai un tagadnes kristīšanai. Šoreiz iztikšu gan bez “augsti godātais” un “sincerly yours”, jo mēs taču jau sen esam labi paziņas. Cik brikšņi nav izbristi, sāls pudi apēsti, vakari nodirnēti, bēdas izpriecāts un prieki izbēdāti!! Īsāk sakot, gribu beidzot būt atklāta līdz galam ar Tevi, jo Tu ļoti labi zini, ka patiesa pa īstam es esmu gaužām reti.
Šovakar gribējās iedzert kaut ko stiprāku, bet redz kā nesanāca – mājās atradu tikai atšālējušos aliņu, un tas pats nav manējais. Nekas. Aizņemšos uz neatdošanu.
Pēdējā laikā man ir iestājies lielais besis. Nezinu kāpēc. Laikam kaut kas sagājis uz īso. Nē, nē, mājās ar elektrību viss kārtībā, man pašai kaut kas ar sirsniņu. Gribas raudāt, it kā jau nav par ko. Labi, labi nestāstīšu. Domās jau redzu, kā tu garlaikoti žāvājies.
Klausos Bītlus. Varbūt Tev arī patīk? Kādreiz, kad atnāksi pie manis, uzliksim uz pašu skaļāko un tad – lai tā būda rūc!
Melnīt, atceries, kā mēs toreiz kalnā apsolījām viens otram vairs nekad nemelot. Tu turēji manu roku (Tava roka bija liela, silta un spalvaina, manējā – maza, nosalusi un trīcoša) un teici: “vai vari apsolīt, ka mēs vairs nekad nekarosim?” (Drusku jau smieklīgi, jo šī vārda visprimitīvākajā nozīmē mēs nekad to neesam darījuši. Nav jau bijuši nekādi šaujamieroči, rokasgranātas, asaru gāzes. Mēs jau paši to tikai saucām par kariņu.Man liekas – to izdomāji Tu, bet arī tas vairs nav svarīgi.) Tā kā tā bija viena no mūsu pirmajām tikšanās reizēm klātienē, es ļoti mulsu, kautrīgi nodūru acis un ar lielām pūlēm pār lūpām pārdabūju to pašu“jā”. Drusku sniga, bija tumšs, kalnu apspīdēja laternas un mēs noslēdzām derības. Tobrīd jau es to vēl tā īsti neaptvēru, lūkojos lielajos, kailajos veco koku siluetos un īpaši necentos iedziļināties notiekošajā.. Toties Tu to prati darīt ar uzviju. Prakstiski arī manā vietā jau viss bija izdomāts. Šķiroties Tu vēl pamācīji: “Vienmēr visu vajag analizēt. Nekad nevienam neuzticies, bet gan analizē, domā, apsvēr visus viņa/ viņas rīcības motīvus! Nekad netici tam, ko Tev saka, bet tikai tam, ko redzi vai jūti!” Tajā gadā es ar analizēšanu neaizrāvos, daudz nedomāju (arī šodien domāšana nav mana stiprā puse), vien brīdī, kad atvadoties sajutu Tavu karsto elpu uz sava kakla, es nodomāju: “Cik viņš ir pievilcīgs,” un aizgāju. Toreiz jau es vēl nezināju, ka slēgt derības Tev ir ierasta lieta un tas vairs Tev nesagādā ne mazāko baudu vai citas izjūtas. Tu vēl tad nebiji nosaucis savu īsto vārdu, to es uzzināju nedaudz vēlāk. Nejauši, laikam biji kļuvis nepiesardzīgs. Kā šodien atceros – saņēmu Tavu vēstuli un tur ierastā paraksta vietā atradu “666”.
Kā savādāk? Svētdienās parasti ilgi guļu. Baznīcā neeju, jo tad man būtu jāpārtrauc jebkādas attiecības ar Tevi. Nu, papriecājies, papriecājies!! Domās jau redzu, kā Tu priekā savelc seju un luncini asti. Nekad neesmu saprtausi, no kurienes Tev tā astes luncināšana. Kā tādam padevīgam sunim, kas priecājas par ikvienu sava saimnieka roku pieskārienu. Dažreiz, īpaši šādos brīžos, Tu man liecies pliekans. Nu kā gan var būt tik ļoti aizrāvies ar kādu lietu?! Jā, jā, zinu, ka Tu mums esi ļoti azartisks un dari ko vari, lai tādi būtu mēs visi, bet ne jau visi kāpj tavā kalnā, klausās tavā sadzejotajā pasaciņā par gaišāku nākotni, patieso mīlestību, dzīves īsto jēgu, ložņā pa dvēseli kā Vērmaņdārza begonijām un beigās vēl izlamā par neuzticamu. Es redz esot Tevi nodevusi! Atradies nevainīgais! Un pats? Pats neviji intrigas, nemusināji, skaisti nemuldēji, netrinkšķināji pa visām manām maņu stīgām, lai tikai es tā muļķīgi sacītu”jā, nekarosim”. Un beigās vēl piebildi : “Tas viss Tev vienīgajai, jo cūkām es pērles nebārstu.” Kaut ko vēl sacīji par savu māti, laikam salīdzināji ar mani, bet tam jau nav nozīmes, jo tā arī neesmu sapratusi, kas tad īsti ir tava māte, ko viņa dara, un vispār Tava izcelsme ir visai mīklaina lieta.
Tāpat es nevaru tikt gudra, kāpēc mums bija jākāpj kalnā, lai vienotos par tik zemiskām lietām. Vai tu seko principam - jo tuvāk debesīm, jo grēcīgākas lietas tiek darītas. Varbūt, ka tādēļ. Nē man jau nav nekas pretī pret pastaigām svaigā gaisā un vispār pret pauguru pasauli, vienkārši gribējās zināt. Vai tā ir pieņemts?.
Vienreiz gan Tu mani pamatīgi uzlielīji. Sacīji:” Tu esi cienīga sbiedrotā vai arī pretiniece”. Gandrīz vai kļuvu lepna, tādu uzslavu dzirdēdama. Biju jau arī pamatīgi pacentusies. Mācēju uzticēšanos izmantot savu savtīgo mērķu realizēšanai. Mērķi, protams, bija saistīti ar Tevi. Nez, kā man tas toreiz bija izdevies, bet pastrādājusi biju labi. Parasti jau protu tikai naivi mirkšķināt acis, labestīgi smaidīt un līdzīgi mirstošam zvirbulim raudāt par brūkošo pasauli, netaisnību un cilvēcības trūkumu. Bet toreiz...laikam tas bija tikai vienu reizi, citkārt samierinājos ar mazās marionetes lomu tavā spēļu laukumā.
Šoreiz laikam būs jābeidz Tevi apgrūtināt ar savām ne pārāk saistošajām minūtēm manā dzīvē, kas kā mazi smilšu graudiņi krituši Tavā plaukstā. Tev noteikti ir daudz darāmā! Nobeigumā jāsaka arī kas labs, jo Tev ļoti patīk dzirdēt uzslavas, to esmu ielāgojusi. Esmu priecīga, ka esmu slēgusi ar Tevi derības tieši tad un tieši tur, jo zinu, ka vēlāk, ātrāk vai citā vietā tam tāpat nebūtu nekādas nozīmes. Tagad es vismaz atļaujos domāt, ka viss ļaunākais ir aiz muguras, lai gan arī to es tāpat vienmēr esmu zinājusi.

Kāda Tava sena paziņa.

18.11.2003
(18.11.2004)
  
Šajā dienā vēl autora darbi:
1. Es Tevi mīlēšu
2. Lūgums Ziemā
3. Es gribu iemīlēties ļoti
4.Pusnakts saruna
5.Es rakstīšu
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - Vēl balsojumu nav.
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
Interesantas bildes


Kuģi vai tilts ?
 
 
Zīmējumi

Vasara
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas

Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 2051 Kopā:6059881

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec