X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Raksti
Viņu stāsti. Jaungada meitene.
Autors - Koko
  
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija


(Vuņa,Viņs,Sekss) V stāsts

Tuvojās Vecgada vakars un kā jau ierasts apkārt rosījās svinētāji. Monai bija ideja tāpat kā pagājušogad svinēt svētkus kopā ar krustvecākiem. Bet pirms tam vel apsvēra citus priekšlikumus, bet ne viens tā īsti negāja pie sirds. Draudzene pēc klubiņa bija devusies pie miera, bet Mona vēl šiverējās, tad sazvanījās ar radiem konkritizējot detaļas. Bija par visiem 100% pārliecināta kur svinēs. Cenzdamās sazvanīt un uzmodināt draudzeni kādas 4 stundas viņa devās ceļā. Mājā valdīja rosība, ko vilkt, ko darīt, ko likt uz galda. Kā jau ierasts pilsētiņā bija balle un katrs nu centās izcelties cik nu vien bija viņa spēkos. Katra ģimene lika galdā sevis sarūpēto mielastu. Galdi bija tik bagātīgi klāti un likās, ka drīz lūzīs pušu. Visi bija svinīgi, smaidīgi un izskatījās pēc liela bišu stropa, kas zumēja vienā zumēšanā.
Zāle bija sadalīta trīs daļās: vecāki, jaunieši un bērni. Svinīgā daļa tika atklāta ar runām, tostiem un atrakcijām. Krustmāte aizveda Monu uz jauniešu galu. Te nu viņa tika apsēdināta galda galā un lūkojās nepazīstamajās, un starojošājās sejās. Visi no sākuma ieturējās, bet viņai nebija ne prātā ēst. Satraukums viņai iekšā vārījās, bet viņa to neizrādīja. Puisis, kas pirmais uzsāka sarunu ar svešinieci bija kopija viņas pirmajam un tas izraisīja platu smaidu un iekšējos smieklus. Tad kad visi bija ieturējušies, viņa pieņēma uzaicinājumu kaut ko iedzert. Tā kā uz galda bija tikai viskijs un šņabis, viņš atkorķēja viņas atnesto šampanieti. Bija palikusi stunda līdz Jaunajam gadam. Kopš tā brīža kad viņa apsēdās pie galda, viņa nemitīgi tekalēja uz smēķētavu kur bija lielie un tur viņa jutās brīvi, jo pazina labāk vecākus nekā viņu bērnus. Malkojot šampanieti, izpīpējot kārtējo cigareti un sūtot nebeidzamu īsziņu kvantumu draudzenei par pašizjūtām viņa nosita laiku. Ik pa brīdim pārmijot pāris vārdus un iepazīstoties tālāk ar pārējiem bija pienācis laiks salūtam. Garderobē bija ņurdoņa un visi kā skudriņas plūda laikā no nama. Ar glāzītēm un šampanieša pudelēm rokās visi saldējās ārā skaitot sekundes līdz Jaunajam gadam.
„Bum, Bam, Plaukš, Jupī!” „Laimīgu Jaunu gadu!” Korķi lidoja kur nu kurais, viens otru sveica un saskūpstījās. Mona pustumsā klaiņoja pa šo burzmu un centās saskatīt pazīstamās sejas un novēlēt visu to labāko. Līdz ko visi bija iekšā sākās danči pie Elvis Presley, lambadas, rockin rolla u.t.t, ka arī atrakciju oriģinalitāte aizrāva visu kā straume. Vis apkārt dzirkstīja šampanietis un smiekli. Mona netipiski sev aicināja pirmos paziņas visu laiku dejot un liekas, ka daiļajai svešiniecei neviens nespēja atteikt. Tā nu jaunieši ālējās savā nodabā pie vecajiem gabaliem. Ja bija piesēduši tad aizgāja vaļā karstas diskusijas un nereti kāda glāze saplīsa. Jau būdama pazīstama ar visiem saviem galda biedriem viņa pamanīja, kā dažs viņu pētīja un sekoja viņas izdarībām. Teju viņa bija jau iereibusi un aiztenterējot līdz smēķētavai iekrita dīvānā, saskandināja glāzītes ar blakus sēdošajām māsām dvīnēm viņas iegrima sarunās. Te blakus nosēdās „pirmā” blondais draugs, kas visu vakaru bija vērojis viņu. Atliekusi galvu uz viņa pleca viņa nopūtās, apzinoties, ka alkohols tomēr viņu padarīji miegainu un vārgāku. Nemanot plakstiņi aizvērās, bet te kāda roka satvēra viņas zodu un pievilka pie sevis cieši, jo cieši un sāka skūpstīt. Padodamās refleksiem viņa atbildēja ar to pašu acīm vēl joprojām ciet viņi skūpstījās otrajā sabiedriskākajā vietā šajā namā. Viņa noteikti nepadomāja par to, ka varbūt tiek vesela bara vēroti vai par laimi viņiem neviena nav. Atverot acis viņa paraudzījās viņa gaiši zilajās acīs un pasmaidīja. Viņa acis klaiņoja no viena telpas stūra uz otru, bet seja bija nopietna. Mona pavērās apkārt ievērojot pāris cilvēkus netālu smēķējam. „Vai tu iesi pirtī?” „Man nav nekā līdzi” „Nekas dabūsi no kāda dvieli” Pēc brītiņa, „Ok, ejam!” Viņš piecēlās un Mona ieskrienot garderobē paņēma maisiņu un devās viņam nopakaļ vēl pa ceļam iedzerot šampanieti. Abi meklējot ģērbtuves viņi kādu brītiņu klaiņoja pa nama labirintu. Ieveldamies slapjajā telpā viņi aizgāja līdz vistālākajiem skapīšiem. Viņš veikli izģērbās un stāvot bokser šortos pilnā gatavībā vērās viņā. Mona nomocījās ar kurpju novilkšanu pieturoties pie skapīša, tad nedaudz sakautrējoties novilka blūzīti paliekot biksēs svārkos un krūšturī. Viņš apķēra viņas krūtis un pieglaudās mugurai to skūpstot. Veikli uzvelkot peldkostīma augšiņu viņš novilka viņai svārkus. Jau pilnā gatavībā doties uz baseinu un pirti viņa pavērās viņā. Atgrūzdams Monu pret sienu, viņa rokas glāstīja augumu, tad viņai uzsmaidot izņēma auskarus noteikdams: „Tas var sakarst”. Viņa viņu satvēra ciešāk un smacēja garā franču skūpstā. Nejuzdama auksto un slapjo grīdu un sienu viņa bija kā to sastāvdaļa ko viņš mīļoja, skūpstīja un iekāroja. Apvīdama vienu kāju ap viņu viņa jutās tik pacilāta par tomēr izdevušos vakaru. Atlaizdama viņa kaklu rociņas nolaidās līdz vīrišķajai mantībai to maigi satverot un masējot. Viņš nolieca savu galvu uz viņas pleca un kaut ko murmināja, līdz brīdim kad atvērās durvis. Mona palūkojās pāri puiša plecam un ieraudzīja krustmāti. „Mēs tūlīt braucam, ģērbies!” Viņi vēl joprojām stāvēja cieši piekļāvušies viens otra karstajam augumam. Viņi atkal ieslēdzās savā reibuma un kaisles radītajā pasaulītē un ļāvās skūpstiem un glāstiem. Aizmirstot par paziņojumu. Teju durvis atsprāga vaļā. Omulīgs vīriņš ar alus vēderiņu atspiedās pret stenderi un raudzījās jauniešos. Mona palūrēja pāri plecam un viņš viņu atlaida paejot nomaļus. „Vai tu gribi braukt projām?” „Vispār nē!” „Miestiņš ir mazs, var ar kājām atnākt, tad paliec ar” Krustēvs to nosakot nozuda. Mona apvija dvieli ap gurniem un aizgāja līdz pirtiņai, tur viņu nemanot viņa aplūkoja baseinu un devās atpakaļ uz ģērbtuvēm. Tad durvis lēni atvērās un stingri vērdamās viena otrā, jaunā dāma un pusmūža sieviete kādu brītiņu pētīja viena otru. „Ātri taisies mēs tevi jau pusstundu gaidām!” Vēlreiz aizskriedama līdz pirtij viņa atgriezās viena. Trīs reiz ātrāk apģērbdamās viņa pazuda. Pirms ģērbtuves satiekot dvīnītes viņa lika nodot sveicienus un uzmetot kažoku pazuda līdz ar radiem. Braucot mašīnā viņai likās, ka vakars bija paskrējis ļoti ātri, kaut arī no sākuma likās, ka tas nāvīgi velkas. Te meitene iesmējās un nodomāja „Vo palika bez seksa pirtī!”

(16.01.2006)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 7
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
Interesanti video
Dažādi atgadījumi
 
 
Zīmējumi

Glāze ūdens
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 159 Kopā:5031499

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec