|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Principu meitene | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sanāca tāds jauks eksperiments vakar kādā Rīgas klubā. Nolēmu pamācīties svešā atmosfērā būt brīvs no aizspriedumiem, kompleksiem un patmīlības. To visu darot caur mazliet nekaunības :).
Pagadījās man pa acu skatienam kāda simpātiska seksīga meitene. Protams, kā jau sevi cienošs jaunietis, nolēmu to paaicināt uzdejot. Atteica, bet palūdza trīs cigaretes. Sev un draudzenēm. Ek ek :) Žēl man gan bija trīs cigaretes iedot, jo pašam tik pus paciņa bija palikusi, piedāvāju tik vienu – viņai pašai. Tā sāka bozties, pārmest, ka vai ta man žēl esot. Ja jau reiz viņa mani ir ieinteresējusi, tak varot es visu viņas dēļ izdarīt. Atlika tik pasmieties – šantāža cauri neies, ne bez tā, kāda gan man jēga tagad ir upurēt divas stundas smēķēšanas dēļ tā, ka meitene, tagad aizies. Atklāti paskaidroju, ka nedarīšu to vairāku motīvu vadīts, un, ka viens no tiem ir tas, ka vēlos pēc iespējas ilgāk ar viņu parunāt, jo man viņa patīk. Respektīvi – labprāt darīšu visu, lai varētu parunāties ar viņu ilgāk, ņemot gan vērā viņas vēlmes – kad vēlas, var iet. Bet te iespēlējās viņas principi, kuru dēļ mēs pusotru stundu runājāmies, kasījāmies, labprāt, lai par viņu pakacinātos, paliku īpaši “nekaunīgs” :)
Viņa negāja prom ne par ko, jo vēlējās panākt savu. Katrs viņai iedotu tās nieka cigaretes, kā viņa izteicās un – miers. A es tak mieru negribēju, man, kā reiz, interesanta situācija. Iespēja papraktizēties gan meiču valdzināšanā, gan arī pajautrināties. Nolēmu palikt pie sava, ka mēģināšu viņu “iekarot” visiem loģiskiem līdzekļiem, atstājot viņai izvēles tiesības – gribi ej, tava izvēle.
Tagad pieņemsim – viņai es neinteresēju. Dēļ saviem principiem un ietiepības viņa pazaudēja pusotru stundu (tik ilgi gan vēl ne ar vienu neesot tāpat runājusi…), vēl atļāva sev pabraukāt pa smadzenēm. Vai tad šie principi ir tā vērti lai ar kautkādu nekauņu, kā pati izteicās, tērētu laiku un pacietību? Tā vietā, lai ar draudzenēm jautri izdejotos un izpriecātos? Domāju, ka nē. Lai arī ar mani viņai bija visai jautri…
Pieņemsim, ka es viņu interesēju – atkal, principi un lepnums neļauj viņai ar mani aiziet padejot, brīvi pakoķetēt, tad pateikt – uz redzēšanos, tomēr nevēlos ar tevi kāds pazīšanās tālāk, jo…
Jo vairāk mēs ar šo meiteni diskutējām, jo visur vairāk viņa motivēja jebko ar saviem principiem. To nedara, jo principi un tā vienā laidā. No malas es pamanīju, ka šie viņas principi viņai traucē dzīvot, baudīt dzīvi ar pilnu krūti, tāpat kā man. Es gan tagad to visu cenšos, mācos atmest. Principus viņa liek priekšā jebkam kā blokus, norobežojot visas iespējas. OK, tas, kas man liek priekšā, tā ir viņas izvēle, bet jebkam? Visur vieni aizspriedumi un principi, visam dzīvē bloki. Seksam, labām attieksmēm pret citiem, visi zemāki par viņu u.t.t.
Beigās jau es sāku mākties nost no tās principialitātes un sāku viņu kacināt ar “nekaunīgajiem” paņēmieniem. Sāku piezīmēt, ka viņa ir ļoti seksuāla un izskatīga, ka viņa nevar neizraisīt seksuālu interesi. Ka arī es labprāt ar viņu vēlētos seksu, jo tas taču ir tikai normāli… Uii, kā leca gaisā. Uz mirkli gan viņas sejā iezīmējās mani pārsteidzošs smaids, to viņai nesanāca noslēpt. Un tad sāka lekt gaisā, kā es tā varot teikt. Ne bez tā, ka nemaz jau ar viņas augums neesot tik labs, esot resna u.t.t. Atgāju malā un ar neviltotu interesi nopētīju no A līdz Z. Mmm, nu nez nez, kas viņai tādus kompleksus ir iedzinis. Diemžēl tik daudzas sievietes nav mierā ar savu augumu, cenšoties lekt pakaļ kādiem vispārîgajiem standartiem… A kāda jēga patikt visiem? Tāpat vienam būsi par tievu, citam par resnu, atkal tam, kas tevi iemīlēs būs vienalga. Tātad – mierā ar saviem standartiem, kas nedod dzīvi. Tā arī skaidri pateicu, ka manās acīs viņa ir ļoti seksīga un pievilcīga, ka man netīk pavisam tieviņas, kā es pats :). Atkal smaids viņas sejā, tik stiprs. Šodien, to visu apdomājot, nosecināju, ka sievietēm tā trūkst reizēm to foršo vārdu, cik viņas ir skaistas, seksīgas, pavedinošas, interesantas. Acīmredzot, arī šī meitene reti kad ir saņēmusi šādus simpātijas apliecinājumus, lai arī visu noadresēja uz to, ka es gribu viņu ievilkt gultā. Jā, gribēju gan, bet vai es to darītu, ir cits jautājums. Jau pašā sarunas sākumā pabrīdināju, ka man šobrīd cita ir ieķērusies sirdī, ka es te tik tā – ampelējos. Bet tas jau nenozīmē, ka nevaru gribēt viņu ievilkt gultā. Gribēt jau nav kaitīgi, kaitīgi ir dabūt :).
Turpinot diskusiju, nolēmu pakacināt viņas principus vēl vairāk. Tos principus, kuru dēļ viņa te ar mani ņemas un neiet pie draudzenēm vai arī laužas, taisot baigo dāmīti, kurai nu man tagad būtu jāpazemojas jebkādā veidā. Paskaidroju, ka labprāt vēlos viņu apķert , jo tāda ir mana vēlme un viss. Protams, to nedarīšu tādēļ, ja viņa nevēlas bet vienreiz pamēģināšu gan, lai jūt, kā ir. Uii, ka norāvās. Ui, ka sabijās. Baidās no kā tāda. Skumji. Var jau būt, ka biju viņai tik netīkams, ka tā, bet – tad met zemē principus un ej pie draudzenēm. Neiet. Un, kas pats trakākais, pēc kāda laiciņa jau burtiski biju meiteni pierunājis, lai varētu to noskūpstīt. Tā tīri pa draugam – a kādēļ gan ne! Protams, nekas tur nesanāca, arī nevajadzēja. Ja nu vienīgi – šoreiz manam apliecinājumam, ka varu ko panākt.
Mēģināju izsist meitenes telefona numuru, ne pa ko. Ek, muļķis, tak varēju savu iedot, ko var zināt, varbūt piezvanītu, būtu jautri. Tomēr ieteicu savu Feini! adresi, lai iečāpo, ja sanāk. Pēc kāda laiciņa “trako” sarunu garām nopeldēja viņas draudzenes un aizrāva jaunkundzi līdzi. Pat uzredzi nepateica :). Katrā ziņā, es pats nolaidu jautru ambrāžu, atsakoties no savas patmīlības, ieguvu interesantu piedzīvojumu. Man lika kurvīti pusotras stundas garumā. Un pati negāja prom, es jau viņai nebiju piesējies kā dēle, pati dēļ saviem principiem ņēmās. Man pieredze bija jautra un interesanta – dzīve kļūst interesantāka, kad uz visu mazliet paskaties vienkāršāk, bez patmīlības, ko nu kurš padomās. A man vienalga, vēl jauns esmu un daudz muļķību jāpaspēj sadarīt :)
No šā gadījuma sanāca apzināt pāris lietas. Viena no tām ir tas, ka daudzas sievietes saņem par maz patiesas uzmanības, ka pietiek uzrasties vienam patiesam un tas var sagrozīt tai prātu. Bīstami, ja sieviete ir ar vīrieti, kurš neizrāda uzmanības un uzrodas tai priekšā kāds patiess, kas saka ko redz, to neslēpdams. Sieviete kūst, pat esot savos aizspriedumos par to, ka esmu nekaunīgs, seksuālais vai kāds tur maniaks. :)
Ieraudzīju to, kā cilvēkam var traucēt baudīt dzīvi aizspriedumi un principi. Meitenei te bija gandrīz divas stundas ar mani jāvārās tā vietā, lai priecātos. Lai gan – arī viņai jau savā ziņā bija jautri. Domājams, ka tāda piedzīvojuma vēl baudījusi nebija. No katras situācijas un notikuma ir sava jēga, kaut ko var mācīties, tik jādomā līdzi.
Māte man pārmeta, kā es varu meitenei piedāvāt pirmajā reizē seksu? Tas bija kacināšanas variants, tik un tā, ja viņa beigās piekristu, pats vien būtu uz mutes :) Tai pašā laikā, ja tas abiem būtu pieņemams, kādēļ gan ne? Tā ir katra brīva izvēle. Nedrīkst ne vienam ne ko uzspiest, bet ja cilvēks to vēlas, ja tam nevajag jūtu priekš seksa, bet tikai “nogrūsties” – uz priekšu! Cik tas sekss būs labs un patiesi baudāms, cits jautājums. Vienkārši pieķēros pie viņai sāpīgas tēmas. Pie aizspriedumiem un principiem, mazliet tos patricinot. Man patika. Nakts izdevusies. Kas būs tālāk? Galvenais – visam domāt līdzi.
28.03.2004
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1439
Kopā:6149695
|
| |
| |
|
Autori
