|
|
|
|
|
|
|
| | Hičkoka motīvs | | Komentāri (12) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl nespēju aptvert, ka albatrosi
Manu noknābt gribēja Osi!
Oskaram, vīram, kad gāja viņš zvejot,
Uzbruka putni, gar jūrmalu ejot.
Tie nikni ķērca, ar spārniem sita,
Līdz vīrs mans kā nabags gar zemi krita.
Ar asiem knābjiem tie tēmēja kājās,
Un Oskars knapi atskrēja mājās.
Labi, ka pagalmā dzīvojās kaķi;
Angoras fakšīri nokost var zaķi.
Runči drosmīgi metās kaujā,
Drīz katrs pa putnam turēja saujā.
Tā ir taisnība – kā es te sēdu!
Spārnotie nobijās un paķēra pēdu.
Vēlāk vīrs atzina nāvīgo grēku,
Ar olām viņš vairojis dzimuma spēku. (28.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1327
Kopā:6142098
|
|
|
|