|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Hičkoka motīvs | | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl nespēju aptvert, ka albatrosi
Manu noknābt gribēja Osi!
Oskaram, vīram, kad gāja viņš zvejot,
Uzbruka putni, gar jūrmalu ejot.
Tie nikni ķērca, ar spārniem sita,
Līdz vīrs mans kā nabags gar zemi krita.
Ar asiem knābjiem tie tēmēja kājās,
Un Oskars knapi atskrēja mājās.
Labi, ka pagalmā dzīvojās kaķi;
Angoras fakšīri nokost var zaķi.
Runči drosmīgi metās kaujā,
Drīz katrs pa putnam turēja saujā.
Tā ir taisnība – kā es te sēdu!
Spārnotie nobijās un paķēra pēdu.
Vēlāk vīrs atzina nāvīgo grēku,
Ar olām viņš vairojis dzimuma spēku.
(28.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
