 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Hičkoka motīvs |
| Vēl nespēju aptvert, ka albatrosi Manu noknābt gribēja Osi! Oskaram, vīram, kad gāja viņš zvejot, Uzbruka putni, gar jūrmalu ejot. Tie nikni ķērca, ar spārniem sita, Līdz vīrs mans kā nabags gar zemi krita. Ar asiem knābjiem tie tēmēja kājās, Un Oskars knapi atskrēja mājās. Labi, ka pagalmā dzīvojās kaķi; Angoras fakšīri nokost var zaķi. Runči drosmīgi metās kaujā, Drīz katrs pa putnam turēja saujā. Tā ir taisnība – kā es te sēdu! Spārnotie nobijās un paķēra pēdu. Vēlāk vīrs atzina nāvīgo grēku, Ar olām viņš vairojis dzimuma spēku. |
| (28.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |