|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nenoskaidrots | | Komentāri (24)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad bija man kādi vienpadsmit gadi,
Daudz ko man stāstīja draugi un radi.
Lika man strādāt, neļāva zagt,
Nevaj’got gulēt, bet vajagot rakt.
Tomēr ne visu sapratu es,
Kas palicis pāri no pagātnes.
Atceros, stāstīja viens jocīgs mans draugs,
Kam dikti garšoja cukurs un raugs:
„Braucēm ar moci, rajons bij’ Cēsu,
Domājām iesūkt aliņu vēsu.
Jābrauc bij’ tālu, kaut kur uz Valku,
Kur toreiz „pa lēto” zāģējām malku.
Ja atmiņa neviļ, tas notika Lodē;
Nostājām malā un iegājām bodē.
Paskrēja stunda kā filmā titri,
Izdzerti tika septiņi litri.
Rāpāmies atkal uz motorratiem –
Lai spēlējas vējš ar braucēju matiem!
Pēkšņi man mute palika vaļā –
Uz ceļa stāv mundieri salātu zaļā!”
Tālāk draugs atteicās atmiņas raisīt,
Pagātnē sērst un gudrības kaisīt.
Kāpēc viņš aprāva stāstāmo spēji,
Zina vien lielceļš un Vidzemes vēji…
(05.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1482
Kopā:7562184
|
| |
| |
|
Autori
