|
|
|
|
|
|
|
| | Tu | Autors - Endželīc
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl reizi izdzīvoju mirkli savā vietā
Ar saviem cilvēkiem
Un pirmo reizi
Manas acis tukšas raugās ugunī
Jo nav acu skata, ko meklēt
Nav apskāviena pēc kā ilgoties
Nav blakām
Man nepietika spēka
Pasaukt tevi
Tas bija pārāk grūti
Bet doma, ka aizbraucu neatvadoties
Mani iznīcina sekundes laikā
Es nedrīkstu tai ļauties
Mans ķermenis meklē
Siltumu un mīļumu
Bet apziņa raida elektrošokus
Neviens no viņiem
Nav tavs cilvēks
Nepieskaries
Nebēdz
Bet taisnība sāp
Mīlestība nogalina
Patiesība ir elementāra
Tev nav jēgas
Mums nav nākotnes
Es tevi mīlu bezgalīgi
Esmu pateicīga par visu, ko devi
Man jādzīvo bez tevis...
Sarunāts- dzīvosim (25.10.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1114
Kopā:6136511
|
|
|
|