|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kas sargā | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tālumā pār ceļa šauro strīpu
Lido auto ugunis
Tās ātras, nešpetnas un spilgtas
Pie manis tūdaļ attrauksies.
Bet slejas pret debesīm priekšā tām
Stiprs ozols – aizstāvis,
Tas ugunis iekšā nelaidīs,
Noslēps savu zaru klēpī,
Lapās viņas sapīsies.
Sen apsūnojuši vārti pie pļavas
Mošķus iekšā vilina,
Bet varens sargs
Ar asiem zāles stiebriem
Viņiem kājas svilina.
No tumšā meža klusa ēna šļūc,
Tai atvēlēts ir ļoti aprauts mūžs,
Jo mēness gaismā,
Lai cik drosmīgas nebūtu tās,
Ēnas tik baismīgas nerādās.
(18.10.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
