 (www.feini.lv) |
| Mīļā neliete : Kas sargā |
| Tālumā pār ceļa šauro strīpu Lido auto ugunis Tās ātras, nešpetnas un spilgtas Pie manis tūdaļ attrauksies. Bet slejas pret debesīm priekšā tām Stiprs ozols – aizstāvis, Tas ugunis iekšā nelaidīs, Noslēps savu zaru klēpī, Lapās viņas sapīsies. Sen apsūnojuši vārti pie pļavas Mošķus iekšā vilina, Bet varens sargs Ar asiem zāles stiebriem Viņiem kājas svilina. No tumšā meža klusa ēna šļūc, Tai atvēlēts ir ļoti aprauts mūžs, Jo mēness gaismā, Lai cik drosmīgas nebūtu tās, Ēnas tik baismīgas nerādās. |
| (18.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |