|
|
|
|
|
|
|
| | Noglāsti manu seju | | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
noglāsti manu seju
maigi kā pieskaras vējš
noskūpsti manas lūpas
nevaicā man vairs neko
tagad es negribu domāt
vēlos vienīgi just
tikai dvēseles runā
mulsums kad pārņēmis mūs
tuvums tavs mazliet vēl biedē
kautra un nedroša es
kaislības burvīgais saldums
mirklis aiz pasaules
pieskāriens satrauc tik spēji
augumam nodrebēt liek
aizveru acis un jūtu
neprāts mūs debesīs nes (04.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1256
Kopā:6126643
|
|
|
|