|
|
|
|
|
|
|
| | Ar slidām dzīvē | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tur maziņā, tai bij tik maz,
Bet braša, jūsmās trauca,
Uz ledus slidinājās tā?
Nē, vairāk šī gan krita.
Tai bij tik pāris gadiņi,
Šī knapi tipināja,
Bet tas tai netraucēja kāpt
Uz slidām, klupināties.
Un mazā nokrīt, raudās tā?
Vai lūpa uzmetīsies?
Nē, smiedamās šī pieceļas
Un atkal skrien uz priekšu!
Ko varu no tās mācīties,
Kaut to, ka neveiksmītes,
Kā uztveru tās, tā ar būs,
Tas viss ir mūsu galvās.
Bet, protams, katra dzīve ir
Tik paša, spriest jau viegli,
Bet kā to elpot iesācis,
Tad mainīt ko ir traki.
Un aizslido maziņā dzīvē, slidas atstājot kājās.
Mēs uzskatām, ka kaut kas ir problēma. Tā problēma ir mūsos, tajā, kā uz to skatāmies. Viss atkarīgs no mūsu attieksmes. Ja visu uztver nesāpīgāk, ir vieglāk pārvarēt grūtības. Bet tie atkal ir tikai vārdi, reāli viss ir grūtāk. Uz šo pašu kritienu uz ledus var paskatīties dažādi. Vienā gadījumā bērns nekad vairs netuvosies ledum aiz sāpīgas uztveres, otrajā - tas iemācīsies slidot un būs par vienu prieku viņa dzīvē vairāk.
16.02.2004 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|