|
|
 |
|
|
|
|
| | Draugam | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzīve bija laba –
Es par to nevarēju sūdzēties,
Bet dzīvē ienāci Tu,
Un es sāku dzīvot pa īstam.
Tā kļuva saulaina,
Man netrūka it nekā,
Tu – mana laime,
Dzīvē svarīgākā.
Bet laiki mainījās –
Citi mani piekrāpa,
Sirdi no krūtīm izrāva,
Un mani vienu atstāja.
Tu mani nāci mierināt,
Man savu laimi solīji.
Palīdzēji dzīvot, smaidīt,
Labus vārdus veltīji.
Tu esi manas dzīves jēga,
Tu liec man smaidīt laimes smaidu,
Vienīgā Tu atļauj man,
Būt man pašai…
Tādai kāda es esmu,
Laimīgai, smaidīgai,
Un ar dzīvi apmierinātai.
Būt pašai… (10.08.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1472
Kopā:6683212
|
|
|
|