|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zelta saule debesīs ir mana māte | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zelta saule debesīs ir mana māte,
Vējš, kas mākoņus peldina – mans tēvs.
Esmu varenās dabas meita,
Tumsa ir mans otrs vārds.
Vētras laikā jūras viļņi,
Pērkondārdi negaisā,
Laimas mātes atslēdziņu,
Zvanīšana rītausmā.
Ziedi pļavās līgojās un gravās,
Piesaulītē zemenītes zied,
Latvju sili, mūžam zilie,
Skaļi savā zemē šalc.
Vēj, es tava meita,
Mūžam Tevi mīlēšu!
Vasarā un ziemā bargā,Sevi Tev es veltīšu!
Saule, mana skaistā māte,Tava gaisma manā sirdī,
Glabāšu par piemiņu,
Visu savu mūžiņu!
Mēs visi esam varenās dabas bērni,
Kāds ir tumsa, vēl kāds gaisma,
Bet dabai nevar palikt parādā.
Tā mūs gaida, kad atgriezīsimies pie viņas…
(10.08.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1353
Kopā:6683093
|
| |
| |
|
Autori
