|
|
|
|
|
|
|
| | Šoreiz zaļā | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zaļš nogurums pār nosūnotām kājām,
Kur meklēt veldzējumu, negrib teikt neviens,
Kāds klusi nobrauc suni pretī mājām
Un aizbrauc veldzējuma meklējumos kost.
Brauc tramvajs lēnām, iedvesma tas man,
Kad būs man auto – kā tad smelšos, kā?
Kāds aizbrauc garām sasprindzis ar auto –
Tam visas domas ir tik ceļa vērībā.
Zaļš rīts kā atgādina reizēm
Par to, kā cenšos stiprs es būt,
Par to, kā visām citām raizēm
Es krustu lieku, lai kaut brūk.
Zaļ krāsa nolīst dušā manā,
Tā saka - reizēm pārprotam,
Ka stiprinām sevi kā varam,
Bet reizēm gribās vājākam.
Ir etaloni stereo un vairāk,
Tie vienmēr saka, kādam jābūt tev,
Bet reizēm gribās sabrukt kāda kājām
Un ļauties žēlot, kaunu aizmest steigt.
Ir Iņ un Jaņ ik katrā vārdā,
Ik katrā darbībā un personībā,
Un ja mēs spiežam nost to vienu,
Tad nīcinām šo dabas vienotību.
Ļaut būt abiem. Reizēm spēcīgam, reizēm vājam. Reizēm smalkam, reizēm raupjākam. Reizēm skaistam, reizēm riebīgam. Reizēm apbrīnojamam, reizēm nožēlojamam. Dzīves dažādības skaistums.
07.12.2003 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|