 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Šoreiz zaļā |
| Zaļš nogurums pār nosūnotām kājām, Kur meklēt veldzējumu, negrib teikt neviens, Kāds klusi nobrauc suni pretī mājām Un aizbrauc veldzējuma meklējumos kost. Brauc tramvajs lēnām, iedvesma tas man, Kad būs man auto – kā tad smelšos, kā? Kāds aizbrauc garām sasprindzis ar auto – Tam visas domas ir tik ceļa vērībā. Zaļš rīts kā atgādina reizēm Par to, kā cenšos stiprs es būt, Par to, kā visām citām raizēm Es krustu lieku, lai kaut brūk. Zaļ krāsa nolīst dušā manā, Tā saka - reizēm pārprotam, Ka stiprinām sevi kā varam, Bet reizēm gribās vājākam. Ir etaloni stereo un vairāk, Tie vienmēr saka, kādam jābūt tev, Bet reizēm gribās sabrukt kāda kājām Un ļauties žēlot, kaunu aizmest steigt. Ir Iņ un Jaņ ik katrā vārdā, Ik katrā darbībā un personībā, Un ja mēs spiežam nost to vienu, Tad nīcinām šo dabas vienotību. Ļaut būt abiem. Reizēm spēcīgam, reizēm vājam. Reizēm smalkam, reizēm raupjākam. Reizēm skaistam, reizēm riebīgam. Reizēm apbrīnojamam, reizēm nožēlojamam. Dzīves dažādības skaistums. 07.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |