|
|
|
|
|
|
|
| | Par nākotni | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ja man būtu spārni,
Es būtu kā eņģelis –
Es spētu pieklauvēt
Taviem plakstiņiem
Ar maigu rokas kustību
Es aiztrauktu vientulību.
Ar acu uzmetienu
Zelta puteklīši birtu.
Es varētu pacelt mūs abus,
Mēs aizlidotu
Pār mākoņu zeltītām galvām,
Pār zilajām upēm un lejām.
Man pieder spārni vien sapņos,
Bet reāli esmu vien cilvēks
Viens no lielās pelēkās masas,
No tiem, kuri parasti nepaceļas.
Man spārni vēl neizplesti –
Tie sirds kambaros dus.
Bet reiz es tos izpletīšu,
Mēs aizlidosim. (18.07.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1061
Kopā:6126448
|
|
|
|