 (www.feini.lv) |
| Kristīne Berķe : Par nākotni |
| Ja man būtu spārni, Es būtu kā eņģelis – Es spētu pieklauvēt Taviem plakstiņiem Ar maigu rokas kustību Es aiztrauktu vientulību. Ar acu uzmetienu Zelta puteklīši birtu. Es varētu pacelt mūs abus, Mēs aizlidotu Pār mākoņu zeltītām galvām, Pār zilajām upēm un lejām. Man pieder spārni vien sapņos, Bet reāli esmu vien cilvēks Viens no lielās pelēkās masas, No tiem, kuri parasti nepaceļas. Man spārni vēl neizplesti – Tie sirds kambaros dus. Bet reiz es tos izpletīšu, Mēs aizlidosim. |
| (18.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |