|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tā ir atkarība | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu ielaidi mani
Savā ziedu pļavā,
Bet piekodināji negulēt,
Tikai pasmaržot gaisu.
Es neko nezinādams piekritu.
Un nu es nezinu, kā pateikt tev,
Es palikšu, prom neiešu,
Nedzen mani prom, es neiešu.
Man iepatikās gulēt ar tevi
Tavās ziedu pļavās,
Tā smarža padarīja mani atkarīgu,
Gulēt ejot, es to jūtu.
Es jūtu tavas margrietiņas,
Arī nezāles es jūtu, bet zini,
Nezāles ir jāizplēš laukā
Un man patīk ravēt tevi.
Tu jau arī plēs manus matus,
Nu tos, kas sašķēlušies,
Tu izjūti mani, kad es snaužu
Tavās ziedošās pļavās.
Nāks rudens. Nebūs silto pļavu.
Nekas būs krāsaino koku,
Zem kuriem mums abiem tupēt.
Mana atkarība nepazūd, tā paliek un mainās.
(25.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2830
Kopā:7656027
|
| |
| |
|
Autori
