|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neticu | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Būt savvaļas zvēram mūsdienu sabiedrībā ir nomācoši. Tu vēlies būt pats, bet Tu nevari. Ir tikai viena vēlme – izrauties no šī zvērudārza. Un tad pienāk vēstule no svešinieka. Viņš arī iet manu ceļu. Es nekad nevienu tā nejūtu, bet šoreiz gribu ticēt, ka nav iemesla nebūt brīvam. Nebijušas izjūtas.
Es esmu cita persona, paturot sevi... Ir rasts jauns ceļš, asiņojošajai dvēselei ir uzlikts ielāps. Tomēr kāds saprot. Atkal, atkal, atkal.. Tā jau ir bijis! Neticu.
(31.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5156
Kopā:7419785
|
| |
| |
|
Autori
